Varbūt kā reiz pie vainas faktors, ka cilvēks , kurš to visu iegulda bezcerīgās attiecībās nemaz neredz, ka tās ir bezcerīgas ?

Iegulda, kamēr cer. Bezcerīgas tās šķiet no malas. Pilnīgi iespējams, ka pamatoti. Bet cilvēks cer.
Un... no viena pie otra un atkal nākamā mētājoties, nekur un nevienā neko neieguldot, nemēģinot un visu paviegli ņemot... Ļaudis dažādi, Raganiņ. Kādam varbūt tas der, ir pieņemami un šķiet pareizi. Bet kādu citu tas vienkārši iztukšo.

Domaaju, ka katraa gadiijumaa tomeer iemesls vareetu buut mazliet citaads.
Vienaa gadiijumaa taa buus vienkaarsha spiitiiba - sak, es viviem pieraadiishu, ka taa nav taisniiba.
Citaa gadiijumaa taa ir paarlieku speeciiga privaatiipashnieciskuma izpausme... tipa - mans ir mans.
Bet citaa gadiijumaa atkal vistiiraakais egoisms - es miilu, taatad mums jaabuut kopaa lai tur vai kas.
Ak jaa... ir jau arii veel beerni, kuru deelj civeeki reizeem ir gatavi paciest da jebko, lai tikai netiktu noshkjirti no vinjiem.

Attiecības vispār ir padarīšana,kura nepakļaujās veselā saprāta loģikai,tāpēc nevajag censties saprast cilvēku rīcību un uzvedību šai sakarā    

Cilvēkam vispar ir raksturīgi gan kļūdīties, gan baidīties, gan darīt visādas citādas nesaprotamas lietas. Un, ja runā par attiecībam, tad it īpaši    

ja tās ir tādas ieilgušās attiecības ar kopējo mantu un bērniem, tad man domāt vien no iemesliem varētu būt - jo tā ir ērti. ir dzīvoklis, ir kāds vai kāds, kaspagatavos ēst, ir kāds vai kāda, kas palīdzēs ar bērnu pieskatīšanu utt. tikai tad rodas jautājums - cik vērta ir katra laime materiālo vērtību un ērtuma izpausmē?
otrs varētū but "kur tad es viena ar bērnu/bērniem likšos?". bailes, ka sieviete viena nespēs tikt galā ar bērniem.
trešais ir bailes, ka nekā cita jau vairāk nebūs. un atkal vislielākās bailes būs sievietei, kura šķiršanās gadījumā paliks ar bērniem. domā, ka nevienam vīrietim vairāk nebūs vajadzīga.

>night
Tevi mājo ļoti izteikt steriotips... Ja Tu pati pārlasīsi savu komentāru,tad redzēsi to,ka kātrtējo reizi cietējas loma iedalīta sievietei...    Viņas kaut ko dara-gatavo ēst,pieskata bērnus utt. Dzīvē vairs nekā cita nav    

matadors, šoreiz es izteicos tīri pēc vienas manas paziņas piemēra - kāpēc tiek lāpīts tas, kur sen jau vairs īsti nav ko lāpīt. tā kā nav tas tīri teorētisks pieņēmums, bet secinājumi pēc sarunām ar šo manu paziņu.

ērtibai ir milziga nozime un pieradumam..var jau sapņot sakravāju čumodānus un dodos un pasaules malu..
ar jauno lovi..vai bez loves ..   bet realitate ir cita no sevis jau neaizmuksi..un atbildibas un pienākumiem..

Bet komentārā nekur neparādijāas atsauce uz reālu piemēru,tikai pārspriedumi par diskusijas tēmu    

Neparastā tur nu Tev ir pilnīga taisnība - no sevis vēl nevienam nav izdevies aizbēgt    

matador... es piemeeram zinu pietiekami daudz gjimenju, kur eest gatavo un beernus pieskata viirietis... tad sanaak, ka cieteejs ir tas, kursh gatavo eest?   

Vienā mirklī var nojaukt sabūvēto, bet ko jaunu uzbūvēs, nav zināms, kāda izrādīsies tā iedomātā " laime".
Materiālais, drošība, ērtības - to visu tomēr nepielīdzinu tam, kas būtu šķiršanās no bērniem. Domāju, diezgan bieži ir, ka pārspīlē attiecību neizdošanos, pats sev var iestāstīt jebko, īpaši ja vēl dzīvē neiet kā gribētos. Cita lieta, ja ikdiena neizturama, tad nav jēgas sevi mocīt.

nu nav runa tikai ar ēst gatavošanu un bērnu pieskatīšanu, bet kopumā par visiem sadzīves sīkumiem, ko sadala savā starpā. ja izšķiries, tad viss būs jādara pašam.
un ja runājam par bērniem, kaut kā daudz biežāk ir tā, ka viņi paliek pie sievietes. tāpēc automātiski sanāk domāt, kā es viena pati varēšu tikt ar vinēim galā.
nu jā un arī ērtības - dzīvoklis, mašīna utt.

Stereotipi, ne stereotipi, bet dzīvē notiek arī tā kā saka night.
Un ļoooti bieži. Nu labi- manai draudzenei ir otrādi- viņa ir tā, kas aizgāja un bērni palika pie tēva un tas ir vīrs, kurš par katru cenu mēģina viņu dabūt atpakaļ. Viņai ir karjera, ceļojumi, brīvā laika izklaides. Nē, viņa protams nav cietēja, tikai "supervainīgā" lielākās daļas apkārtējo acīs. Ja šīs daļas uzskati ar vīru priekšgalā materializētos, tā sieviete jau sen būtu ar 5 buldozeriem pa asfaltu izsmērēta. Tā vietā, lai sakārtotu savu dzīvi pa jaunam, tas vīrietis vāc sprunguļus, ko iebāzt aizbraukušās sievietes riteņa spieķos      

>azkabana
Prasi night :))))

Laikam attureeshos...    

visu neizlasiju , bet diskusijas sakarā atnāca atnāca prātā tādi vārdi... cilvēki ’pašķiroties reizēm saka :"labāku par tevi tāpat neatradīšu" tad kāpēc jāiet katram savu ceļu , rodas jautājums ...
ielikts laiks attiecībās , prāts emocijas , varbūt arī līdzekļi ... kāpēc jāšķirās ??????????

..ok... versiju, ka saista tīri materialas lietas... un vēl arī bērni... to es vel spēju ļoti labi saprast..
Bet ja paņemam tā vienkarsotak... bez sim problēmam... no skatu punkta-esmu tikai es... un tas otrs cilvēks?!
Satiekamies... esam ieguldijuši enerģuju, laiku sirdi šais attiecibaas... bet līdztekus tam visam saprotam... kaut kas nav aļo!... Kaut kā pietrūkst...
... ir jāiet tālak...
... bet tik un taānespējam...
Kas ar mums?

Un tad vienu riitu ,pec negulētas nakts pardomām... tomer saņemamies...
... kas seko pec tam?
... manuprāt atvieglojums...

Šķiršanās manuprāt visbiežāk sanāk kad situācija "karsta". Es pazīstu sievieti, kas trīs reizes precējusies ar vienu un to pašu vīrieti. Viņi vienmēr šķīrās, kad attiecības likās šķības un sabrukušas. Tagad atkal, cik zinu ir izšķīrušies.
Cits liek sevi rāmītī, cits plosās pa dzīvi. Kam labāk? Nezinu.