Domāju ka daudzi kas ir palikuši vieni ir paši pie tā vainīgi.Vnk nav mācējuši novērtet to kas viņiem IR.Vairāk tas attiecas uz vīriešiem kas meklē gadījuma sakarus, kaut pašiem ir sieva kuru pat sakās ka MĪLOT!Bet... redz gribas vēl kaut ko aizbildinoties ar rutīnu un kaut kādām pārmaiņām.Un kaut arī varbūt viņiem tie sakari NEKO nenozīmē, tas tīrais un gaišais jau ir sacūkots.Ir jāslapstās, jāmelo un ja tomēr gadās uzrauties var tak pazaudēt VISU.Tad ja tiešām ir svarīga tā ģimene, ja mīl to sievu, tad kam vajag tos nenozīmīgos sakarus?Jo pēc tam tak var rūgti nožēlot!!!!!