nu jā,ja stāda priekšā savas mammas,papas,radus,draugus-tad laikam jau tas paliek nopietni

Kur tad pati mūsu kultūras ministre night??:(( Ku kū... francija-atdod mūsu gaismas nesēju!

Man parasti ir - kā piedomāju šitās nu gan man ir baigi nopietnās attiecības - tā brrr... pļukt.
Bet kad domāju - kas .. vai ta man grūti... varu arī paflirtēt . Tā ba-bāc mīla uz 1-7 gadiem un 2x pat bērns piedzima.
   

      Ko te var ņemties ar to dalīšanu?Viss ir attiecības.Man gan jāatzīst,ka es padomijas produkts un ,kad man bija 30,jau bija 3 bērni.Ja būtu piedomājusi par attiecību teoriju,varbūt vēl tagad būtu veca meita,Tas nav domāts nevienam personīgi   

Ja pavisam nopietni,tad ir tā,ka negribas vairs mosties vienai,ka gribas to kafiju gultā,ka gribas ,lai lutina.ka paciet arī tās nomestās zeķes,to alus bundžiņu un viņa draugus,kas arī tevi labprāt grib redzēt savā kompānijā.Nu,mīļā night,tas jājūt katram pašam-tā nu tas ir.Es te varētu rakstīt memuārus,bet,kad pašai tas pienāks,tad jutīsi.To Tev apsolu.   

attiecību sajūta nav obligāti pāra sajūta..nav obligāti tā jājūtas abiem vienlaicīgi.. kad pirmo reizi biju samīlējies un meitene man ļāvās, es pilnīgi nopietni biju pārliecībā, ka arī viņa mani mīl tāpat kā es viņu :) ..bet īsti tā nebija vis :) ..attiecības manuprāt sākas tad, ja par to vienojas kaukā tā, ka abi to sajūt vienādi.. kad sākas kopā dzīvošana, tad toč ir attiecības :) ..bet citādi laikam sieviete biežāk pirmā jūtas, ka tas, kas notiek -ir attiecības.. ja rodas greizsirdības sajūta , tad varētu būt tā, ka vēlamies otru cilvēku sev ..un tas arī var likt domāt , ka sajūtamies attiecībās vismaz vienpusēji..

... ir vēl taču attiecības vieglas un rotaļīgas, kuras ir noturīgas kopā esot..bet nav noturīgas, ja nākas šķirties..kopā esot var izpausties daudzas attiecību pazīmes - iepazīstināšana ar radiem piemēram un paziņām..bet skiroties tam nozīme zūd.. es pats respektēju laikam kopdzīvi kā attieciibu pazīmi Nr1.

kad ievieš savu zobu birstīti.

katra reize ir savādāka un modelis katram savs... jaunībā tas bija viens, tagad drusku kas cits... bet dažbrīd liekas, labāk lai tās nesākas, jo gadās, tikko es pilnīgi pārliecināta, ka tās ir sākušās pēc 100 un vienas pazīmēs... tās pēkšņi sabrūk kā kāršu namiņs...

Jā, pienen, bet reizēm tas vieglais flirts tā ievilcies, ka gala neredz...    

Ube, es tad labāk palieku pie ilggadīga vieglā flirta, nekā sagrautas sapņu pilis...

Un tās jau ir patīkamas attiecības      

attiecību sākums vēl nav solījums, ka tas ilgi tā būs :) ..manuprāt ir drusku vienam otru jāpazīst, nevis tikai jāklausās vārdos.. ir jāsajūt, vai tiešām mēs otram nozīmējam tik daudz, lai mūs spētu izturēt :) un joprojām vēlētos būt kopā un nevairītos un neskatītos atpakaļ :)

Krotiņ, es jau par to pašu, tad labāk lai nesākas... lai nav sajūtas, ka sākas...

es ātrumā varu nosaukt pāris pazīstamas sievietes, kuras bik pazinās un tad nolēma dzīvot kopā ar maz pazīstamu vīrieti ..nu jau būs pāris gadi un neviena nesaka, ka būtu vīlusies :) .. bet zinu arī piemēru, kad sieviete pārcēlās un pievīlās , jo noticēja vārdiem.. panacejas nav..

krots4... šodien par Tevi iedomājos, domāju neesi sen te radzēts ... nodom’aju ,ka noprecēts    

>pienene
tev nav taisnība, jaukā :) ..Labāk, lai sākas , bet tā sajūta gan varētu izpalikt, ka kaukas nopietni sācies :) ..citādi parasti vispirms ir cerība un ticiba, bet realitāte bik atpaliek .. skumji ir tad, ja vieglumu esam uztvēruši par daudz nopietni..

Jau iepiekš teicu, katra pieredze ir savādāka... katrs gadījums savādāks...

>braiduce
kad būšu noprecēts, es tev par to pateikšu, labi :)

Vārdi daudz pasaka par cilvēku, bet man svarīgāk ir - vai kopā esot ar šo cilvēku man ir labāk, vai nē. Tas bieži nosaka turpmāko rīcību.