A kas tur ko attaisnot neattaisnot, cilvēki vienkārši dzīvo tā kā viņiem patīk, vai kā sanāk.

... vai šis nav atslēgas vārds?
Nu ok... bet tomēr-daudz taču to brīvo, tomēr daudz!
Kāpēc esam vieni..savāas alās...

Es vienkārši esmu par slinku lai ko meklētu.
Vienam būt nav nemaz tik slikti.
Varu mierīgi pret stenderi pakasīt muguru, nopirsties kad gribas, ēst kad iegribas...
Nav ne ar ko jārēķinās un jābaidās no pārmetumiem.Esmu egoists.Tā man pēc 25 gadu kopdzīves paziņoja bijušā
Vienīgais žēl kaķa, ja nu es pēkšņi" atsitu čības" Nebūs kas ēst iedod un kastītē svaigas smiltiņas ieber

lielā vairumā gadījumu tās ir bailes, ... bailes no neizdošanās, ..bailes, ka atkal sāpēs..., nevēlēšanās ko mainīt, riskēt!... tas gan nav stāsts par mani... es esmu avantūriste..

Slinkums un egosisms..jā, un bailes... no sāpēm..

Pieļauju, ka vieglāk ir tiem, vakardien akurāt par šo runājām, kas attiecības ņem vieglāk, neiespringst uz ārprātīgiem pareizumiem, bet rezultātā, kaut reizēm kļūdoties, nonāk līdz savam cilvēkam.Bet tiem, kuri komplekso, jebšu uzliek sazinkādu pareizuma latiņu, vairāk gan vadīti no tā-ko par to domās citi, tie tā arī ir vieni.Un, beigu beigās visi dzīvo tā kā viņiem patīk

Tak iemesli var būt visdažādākie. Kādam tā tiešām ir labi, kādam bail no sāpēm un vilšanās, citiem neizdodas iepatikties tiem, kuri patīk viņiem, un pašiem atkal nepatīk tie, kuriem patīk paši, kāds nevēlas uzņemties atbildību vai kā citādi sevi apgrūtināt, cits nevēlas būt monogāmās attiecībās, jo makten patīk izvest savu suni vai vāveri pastaigā pa kvartālu utt.

es nezinu kas ir "mēs" katrs atbild par sevi..un par kādu vecuma grupu iet runa??

personīgi es to4 neko negribu mainit, ikdienā nevienu nevēlos.
mīla, lai ir kā svētki.  un es esmu kā kaķis, kas pieķeras vietai..no šejienes tikai ar kājam pa priekšu  .

p.s."mēs nekad nebūsim divi vien" vot ij visa atbilde
mammis ar saka, ka nevienu veci negrib..

Un šitam visam mēģināt atrast jēgu vispār ir bezjēga

un vispār kāpēc kaut kas jāataisno vai jātaisnojas..

Tapec kad nevaram vai negribam pienemt otru tads kads vins ir.Musu ikdiena ir tik saspringta ar darbiem..kad lai nesapinatu otru ar uzmanibas trukumu izvelamies but vieni. es gan nevelos but viena man ir vajadzigs cilveks blakus..nu vismaz zinat kad ir tads cilveks viens un loti mils. Un ja grib, var atrast laiku... kat minuti lai uzrakstitu vai uzzvanitu..un pateiktu ko jauku :))

Bet tie kas dzivo vieni un grib but vieni ir nelaimigi cilveki... lai arii vini teiktu ko citu. Tapec jau mes esam raditi, lai butu ar kadu kopa un veidotu milestibu pasaulee:))

Labs jautājums.Esam vieni, nereti pateicoties iepriekšējai pieredzei, neatkarīgi laba vai slikta tā bijusi.Un vēl - esam vieni tāpēc ka ļoti labi zinām tieši ko vēlamies.

nu te praktiski visiem viss kas ir bijis ir mīlestiba(bas)un ari tagad ir..
ir laulibas, bērni, mazbērni ..ir škīrusies, ir atraitnes(ņi)...

kā jau garā dzīvē lai tagad kaut ko kopā ar visu to iepriekšējo bagāžu mestos kopā.. un protams savējo ari
jā ir kam to vajag, kam tas patik..ir kam nē..

Nu ja man blakus būtu cilvēks, kurš ka vietā lieto kad, viņš fiksi vien vairs nebūtu man blakus. Un tā pieņemšana tādu, kāds ir, manā uztverē ir tīrākā šantāža. Attiecības tā ir sadarbība, pielāgošanās un abpusēji kompromisi kur tie ir vajadzīgi, nevis es daru ko un kā gribu, jo labi skaitās tikai tad, kad labi ir man, un pie velna! ko vēlas otrs, bet ja Tev kas nepatīk, tad tu mani nemīli. Man tad ir tikai viena atbilde: jā, nemīlu, vari būt brīvs!

spuldziite36 | 20.04.2016. - 10:32:

Bet tie kas dzivo vieni un grib but vieni ir nelaimigi cilveki...
=========
Nebrauc auzās.

Es jau sākumā par to, ka nesaprotu, ko tur attaisnot, ko neattaisnot, katram sava dzīve dzīvojama, var tik krug da okolo, apspriest, kāpēc tas tā, pēc mūsu domām

indrak, galvenais, ka citi zin cik Tu laimīgs vai nelaimīgs

Spuldzīt, nevajag vispārināt-cik cilvēku, tik variantu! es zinu tādus, kas VISPĀR nav piemēroti kopdzīvei... lidinās no viena zieda uz otru, kaut ko meklē, meklē, bet neapjēdz, ka nemaz to kopdzīvi nevajag, jo nav tam radīti!

Nu tiešām, kads sakars laimei vai ar to vai viens vai neviens, var gan laimīgs nelaimīgs būt dzīvojot viens, gan ar kādu kopā.

Ja man mājās skraidītu bars ar bērneļiem+sieva ar putekļusūcēju dragātu pa māju un kladzinātu par darāmajiem darbiem, es točna kā zirneklis ielīstu malkas čupā nomirt :D Tādu laimi es zārkā redzu :P Man vajag mieru un klusumu.Un vispār esmu vecs, kašķīgs vecis.Un paldies velnam tādu nevienai nevajag :D