Droši vien tas lielā mērā atkarīgs no šķiršanās iemesliem un tā, kurš bijis iniciators. Ja tu pats esi kādu pametis, tad tomēr nereti jūties vairāk vai mazāk vainīgs. Tad, ja bijušais atrod citu un jūtas labi ir atvieglojuma sajūta :)

Bet kā ir tajā situācijā, ja esi bijis/bijusi šķiršanās iniciatore/iniciators, bet pēc laika saproti, ka, tomēr vēlies to cilvēku atpakaļ?

Esmu bijusi šķiršanās iniciatore. Nevēlos bijušo atpakaļ, sirdsapziņa nenomoka, lai gan viņš vēl joprojām viens.

nekad nekur neesmu jaukusies un par nevienu neesmu cīnijusies..

varbūt nepareizi, bet tā nu tas ir un būs

atceroties aaaaaaaaaaagru jaunību, bija šķiršanās uz pārpratumu pamata, kad es uzskatīju, ka pamet mani, viņš, savukaŗt, kā izrādījās, uzskatīja, ka pametu viņu... bet ne par to... vārdsakot, viņa jaunajās attiecībās nejaucos, bet arī nesajutos tik dievišķa, lai domātu:es tevi tiiiko ļoti mīīīlu, nekas, ka man sūdīgi, galvenais, ka tu laimīgs...

neesmu iejaukusies.Tā būtu stulba rīcība no manas puses, ja es to darītu.

Gadās, ka otra puse degradē, sapūst. I atskatīties negribas. Toties to, kurš tagad uzrāvies, gan žēl, kaut nepazīstams. Vienīgais mierinājums, tie abi tagad riskē mazāk, jo katrs tai pārī viens otru dala uz pusēm, tātad skādes mazākas un iespējamie zaudējumi šamiem arī.

suņi uz siena kaudzes sēdēs vienmēr.  un sSuper situācija ir tad, ja spēkus apvieno abas bijušas pusītes.. vot tad ir URRĀAA! izlēmu, ka man nevajag ne jauno ne veco ne jaunā bijušo!    
a mošk fetišs tāds ko zin?

Bijušie ir bijušie. Ar to arī viss pateikts- kas beidzies, tas beidzies. 
Man bijušas 2 nopietnas attiecības
Ar bijušo vīru labas attiecības, šad tad satiekamies un sazvanāmies, lai papļāpātos po dušam- 15 kopā būšanas gadi ir tīri jauks cīpars, viņš pēc kāda laika apprecējās 2.x un man par viņu ir prieks. 
Ar otru bijušo nekādas attiecības neuzturu.

... ar prātu saproti..tas taču forši, ka viņam viss liekas, ka kārtībā..., bet sirds pašā dziļumiņā, ... nu pašā dziļumiņā kņudina... mazs greizsirdības suņuks... ... nu draudzenes ar viņa nākošo toč nebūsim...

nu jau vienas dāmas sadrukājušas!!!!!!!!!!! Nevajag par to stresot ka pašķirušies un meklēt vainīgo . abi vainīgi un tāpēc jau nevag viens otru noriet par to . vajag dzīvot katram savu dzīvi tālāk ar smaidu uz lūpām . bet ja ir vēlēšanās tad šad tad pa kluso satikties un atcerēties labos mīlas mirkļus !!!!!!! Nevajag šķirties kā ienaidniekiem ( tā nav māksla, māksla ir palikt par labiem draugiem lai pat nakst tumsā viens otram varētu palīdzēt grūtā brīdi kā draugi un bez seksa domām ) . Mūžu dzīvo un mūžu mācies no citu kļudām lai pats tās nepielaistu !!!!!!! Un iegaumējiet ja arī vīrs vai sieva nejauši aizšļuc pa kreisi nepārdzīvojiet, tas nav ziepju gabals ---nenoziepēsies, bet sapratīs ka mājās tomēr gaida gardāks kumosiņš un patstāvīgi!!!!!! vot sarakstīju visādas muļķibas pat pats sasmējos par to ! bet tā nemēdz būt!!!!!!!!!!!

Bijušais ir - bijušais.. Varbūt tāpēc, ka es pati lēmu un organizēju šķiršanos- sev ļoti svarīgu iemeslu pēc, man bija viena doma- jo talāk tas cilvēks no manas dzīves- jo labāk.. Viņš šobrīd ir atkal ģimenes cilvēks, piedzima mazulis, man prieks.

Kas bijis bijis, vienalga es vai viņa attiecību izjukšanai bija iniciators ... pēc attiecībām man ar bijušajām kašķu nav bijis, pieauguši cilvēki tak esam, man tik prieks, ka cilvēkam iet labi, skaudis neesu ... ar dažām vēl joprojām sazvanamaies, papļāpajam, parunājam par ģimeni, draugiem, utt. Neesu es zelta gabals, viņa ar ne ... bet nu tādas attiecības ar bijušajām vairs nebūs!

Piedodam un aizmirstam. Dzīve turpinās gan man, gan viņam.

manā skatijumā sieviete ir bistama šādā situācijā... un tikai laiks to visu var sadziedēt... esmu redzējis situācijas, kad sieviete bļauj un saka - vacies. Bet kad vācas tad nelaiž projam un visu šo nepatīkamo procesu pavada, tāda... nu kā to teikt - neveiksmes novēlēšana...

... pilnigi pareizi, ka bistama... kad man nu jau 7 gadus paklidusjais, izbijusjais launenis zvana... jo redz manu balsi gribot dzirdet un pakaveties jaukas atminjas, tad es klausule bauroju ta, ka klatesosjie salecas un nobal...

Ko ta nu mūsu gados vairs dalīt  Vot, skatoties pa kādām Hameleonu rotaļām jaunajai paaudzei nākas brīžiem brist, gan ir labi, ja pats esi visās fontēs pabijis un esi spējīgs jēdzīgu padomu dot. Jo mūsu vecāki jau lielākoties neprata. Nesaprata. Par varas makti cieta savās "vienkāršajās", nesaliktajās attiecībās, zobus pārgriezuši.

Nu trakas uz vecumu paliek tās sievietes... neizprotama ir viņu pieredze... es to tomēr reizēm saistu ar slimību... dvēseles ciešānām...

..un kapec vecenes trakas... kaut kaa netrakie vecji osnjajas uz atpakalju, mekle to ko pakasusji...

Uz atpakaļu ošņājas tikai vienā gadījumā. Un tas NAV aiz lielas mīlestības un nostaļģijas. Bet gan aiz neprasmes, aiz kūtruma bīdīt ko jaunu. Un tad, kad kaut ko sabīda, bet nesanāk, tad atceras vecās čības un čīkstošās pederes.