. Es gan neteiktu, ka mani atturētu kāda iepriekšējā vilšanās, ja par tām tik vien domāt, tad tak vispār ar nav ko sākt ar to gribēšanu iepazīties, jo gribot negribot, tad to arī pirmo ieraudzīsi- vienu lielu un atkal jaunu vilšanos.
Pagaidām nesūdzos... varbūt, ja nu vēlāk vajadzēs, kas ūdensglāzi pienes... bet saka, ka tad vairs dzert negriboties...
, Loretiņš saka, ka viņa nevar lielīties ar to, ka nav tik vieda un gudra, lai necerētu vairs uz to iepazīšanos... viņa tomēr saprot, ka to var dabūt gatavu!
. Var jau arī sākt ampelēties pa māju, tā īpaši skaļi, vakaros traucējot kaimiņu mieru... it īpaši tais naktīs, kad dežurē kāds labi iepaticies policists
.
, jo ej nu iestāsti visiem, ka es tikai virinu pasauli vaļā!... Atbrauks vienu dienu stiprie zēni un iebāzīs mani trako mājā, baltajā līgavas kleitā ar šleipīti uz dupša, garo piedurkņu mezglā.
, mājā kaķis vienmēr ir bijis noteicējs. Paņēmu Čikitu jau 5 gadus atpakaļ, negribēju jau gan, bet meita par katru cenu- mammu gribu!... es ar piekāpos. Tad vēl dzīvojām smukā vietā, netālu no meža, pie upes. Viņa brīvi staigāja kur gribēja, kad gribēja nāca, kad gribēja laukā gāja. Bet nu es dzīvoju trīstāvenē, lielā apdzīvotā māju masīvā, netālu no centrālās šosejas, laukā vienu savu kaķenīti nelaižu, tikai pavadiņā garā... O- ideja! Var tak vadāties ar viņu pa parku, kur varētu satikties ar kādu brīvu vīrišķi, suņu vai kaķu saimnieku!