junona -atziishos es shad-tad kaut ko palasu no tevis piemineetajiem, un padomaaju arii par dveeseli, kaa manu personiigo veertiibu, bet nav vienkaarshii buut daudzmaz liidzsvaraa ar citiem, lai tie visu laiku nejustos nesaprasti un aizvainoti...

bet gadas tak ta cilvēks ģimene ists despots(man tāds kaiminjs bērniba bija sita gan sievu, gan bērnu)a darbā un kompanijas smaidigakais un komunikablakais cilvēks tur neviens NETICETU, ka majas vinjs ir tāds..
tad kad vinjs ir patiess?????

anka - tad, kad sit.

inkognitto - mekleeju, mekleeju...

Puro, ir gan vienkārši. Nav jādomā par visiem. Visi nekad nesapratīs Tevi un Tu nesapratīsi visus. Vai Tev to vajag? Galvenais ir būt saskaņā ar sevi, pārējais bieži vien nāk pats no sevis.

Nu, tas kaimiņš, kurš sita ģimeni, arī droši vien uzskatīja, ka ir saskaņā ar sevi

junona- cilveeks nav vientulja sala...

Protams, ka nav Bet visa sākums esam mēs paši, un es to nesaku tāpēc, ka kāds gudrinieks tā teica, es to reāli esmu pārbaudījusi. Un runājot par kaimiņu, viņš noteikti nebija saskaņā ar sevi, jo cilvēks saskaņā ar sevi nekad nebūs vardarbīgs. Mums taču nevienam nekas nav jāpierāda, jūs katra varat palikt pie savām domām, es palikšu pie savām

taapeec jau mees te esam, lai izteiktu savu domu.

Piekrītu, ka tiem notikumiem, kas ar mums notiek, tiešām cēlonis esam paši. Tikai mēs visi esam ļoti dažādi un universālas metodes, kā dzīvot, kā būt harmonijā ar sevi, ar pasauli, nav - kas vienam der, otram ne.
Vienam pietiek, ka pulkstenis rāda precīzu laiku, citam interesē, kāpēc un kā tas iespējams... Pasaulei nepieciešami visi - gan tie, kuri lieto pulksteņus un neiedziļinās, gan tie, kuri rada jaunus mehānismus...

inkognitoo | 06.12.2011. - 15:29:05

... inkognito... man ir plāns!

... ar sho teicienu, laikam, i domaats tas, ka smadzeniites atsleedzas uz mirkli abiem-tas i jauki, skaisti, burviigi, pasakaini...
kaa piesleedzas-taa jaasaak domaat-ar ko saakt, ritenis jaagriezh uz priekshu..bet pats vien esi-piekriitu...

KAUT KO TIK MUĻĶĪGU!
Kāpēc nepieļauj domu, ka cilvēks var mīlēties un to labsajūtu un emocionalitāti arī ar smadzenēm apzināties. Un tieši tāpēc atkal un atkal vēlēties? Un izbaudīt?
Bez smadzenītēm... tad jau kā lopiņš? Vai kā kāds infantilais?

.. ..es nesaprotu, kas tur muljkjiigs... aizmirsties par visu-baudiit, izbaudiit mirkli ko viens otram sniedz ..
nee, mans smadzenes atpuushas taados briizhos...

Svilp, 80 dienās apkārt zemeslodei?

Un vispār ar šiem, no konteksta izrautajiem citātiem, bieži ir tā, ka rakstnieka doma ir bijusi pavisam citāda nekā mēs te cenšamies interpretēt.

inkognitoo | 06.12.2011. - 15:51:44

esmu pieticīgāks... es par tām ēzeļmātēm atcerējos...

Versija... es domaaju pirms un peec... procesa laikaa toch nedomaaju, dodu valju... hmm, neizpluudiishi siikumos...
lopinjsh a neesmu-liidz procesam darbojas smadzenes...

junon, kāpēc jācenšas interpretēt? Kāpēc nevar ļauties asociāciju plūsmai ar kādreiz?
Nav jau uzskaitvedības žurnāls...

O-jaaa... un, jo vaiiraak partneris liek aizmirsties, jo lielaaka veeleeshanaas rodas atkaartot veel... un veel... un veel...