Un no tādas pārmēra piedošanas jauni kaušļu bari vairojas... neko nevajag piedot. Ies laiks, nokārtosies dzīve. Būs citi notikumi. Būs citi cilvēki- foršāki, gudrāki, mīloši. Un tas kauslis no prāta izplēnēs kā rīta rasa vasaras saulē. Tukša vieta. Nulle emociju. Un tas ir tas labākais, ko var gribēt.