Bija kāds, kuram labpatika teikt- es, vot es, vot man... vienmēr paveicas. Lai kā, es vienmēr pagūstu ielekt pēdējā vagonā. Un tad es tā gara acīm skatīju, kā šis brauc pēdējā vagonā, nu gluži kā nu pogodi vilks vagona atvērtā galā stāvēdams... a vilciens ta iet tik uz depo. Vairs.
. A moš tā lielā mīla?
A moš, vēl, pirms baltas čības aut, sajust ’’laimi’’?