Mice, es nevienu nepieguļu... sniegā salst...
... a virtuāli pazīties no reāli visvairāk atšķiras ar to, ka te virtuālajā visu vairāk kā spēli vajadzētu uztvert, vismaz sākumā... tad nebūs tādi aplauzieni... ja ņemsi visu uzreiz iekš sirdes, tad kreņķi vien sanāks... nu, bet ja fiška nerubī, tad nav starpība vai reālā vai virtuālā... kā tur bij - muļķis arī božņicā pērienu dabūšot... (ne to ko Neparastā te reklamēja )

versija, tā, protams, ir. Jo cilvēkiem Latvijā joprojām liekas, ka internetā var darīt dajebko un neviens neko neuzzinās.
Bet tikuntā agri vai vēlu tas nāk ārā - kaut vai pirmo reizi satiekoties tu saproti, ka nu nē nē, tas cilvēks pilnīgi neinteresants un nav tāds kā šeit. Jo dzīvē jau to nenoslēpsi.
Protams, tā būs vilšanās, bet ja neko negaida un necer sagaidīt no tādām pazīšanām, tad tas arī nesagādās lielu vilšanos. Tikpat labi var izlikties arī dzīvē, nedaudz grūtāk jā, bet ja labi grib, tad var visu...

Kā neinteresē? Interesē, visu izlasu, uz visu atbildu... arī par to, ka Tev visa gana. Pati teici, ne es. Pat par puņķiem neapvainojos. Nu ir tāda lieta... gadās, kā teiktu krots...

o-barss, pilnīgi piekrītu par spēli... vot, ir man laiks, padauzos... Akurāt nevienu nelamāju, bet bišķi pakasos, ja ir pie kā... Pavisam bez naida. Bet nu ir cilvēki, kas dikti jūtīgi uztver katru štruntu... Ir arī agresīvie, kas tūlīt metās pie rīkles... nu visādi... kā jau dzīvē.

man atkal ir grūti netā notēlot sevi

viuk, vai sevi ir jātēlo? Esi kāds esi un viss.

daudz žestikulēju ar rokām un bļauju, te to nevar parādīt

Lūk, piemēram, sen, sen pirms kara, kad es vēl biju veca un tikko sāku apdauzīies neta dzīlēs, mani te uzrunāja Maigonis Aicināja klubiņā... Ne man bij apjausma, kas tāds Maigonis, ne kas tāds klubiņš... Paskatījos bildi... joooohambī... ko man ar šitādu iesākt... un necēlu i ausu Bet, redz, tagad atcerējos
Maigon, piedod, ja vari. Bet toreiz tajā bildē izskatījies tāds... galīgi nekāds...

uzmet luupu.. mani maigonis neiacinaja klubija..
ne sakumos ne tagad

maz ēd

versij, un tagad zvēri mums , ka par maigoni ir taisnība... a, varbūt iemesls ir pavisam cits, ko?

Nu re, bet es pirms kara citā portālā ar Maigoni iepazinos, un arī reāli satikos... viss skaidrs, nav nekas jāizdomā.

... jā, te daudz ko nevar parādīt... bieži smejos, kad kko te izlasu... sunC tagad tik tā jokaini uz mani paskatās, un guļ tāļāk... agrāk gan skrēja pie veterināra, bet laikam tagad samierinājies, ka es ir neārstējams...

Olit ej dirst

Neparastā, ķeksē tūliņ to lūpu atpakaļā nost no skapjaugšas, gan vēl noderēs...

oij...

... aiziet dirst

Nu gan Olita ir neto-māne, pat par šādām lietām sāk netā atskaitīties

viuk, nebāz degunu kur nevajag... un, saprašanas nav ... mums te ar versiju-saruna-po dušam

Lasu blakusdiskusijā izteikto Draudzenes domu Es tikai domāju,ko tad te tādi izsakās,kam viss ir OK?

Šoreiz Olitai piekrītu. Draudzene, a ko darīt cilvēkam gadījienā, ja viņam tiešām ir ok??? Noklusēt? Kāpēc? Lai kāds neveiksminieks foršāk justos? Neteikt? Lai nepadomā, ka lielās? Turēt muti? Lai kāds nejauši nesakompleksotos?