Ja par Timmu un Sedokovu, latviešu sabiedrībā taču visai izplatīta ir situācija, kad vīrietis ģimenē ir absolūta nulle. Tāda piedeva lielmātei, lai vairotu viņas ego. Aksesuārs. Kāpēc aksesuārs? Da tāpēc, ka, izejot sabiedrībā, sievietēm ir pieņemts izgreznoties. Bez greznumlietām dāma tiks uzskatīta par nevietā iemaldījušos. Ar vīrietīšiem blakus ir līdzīgi. Vienai daļai tas vīrišķis blakus ir vajadzīgs ne vairāk, kā lai "būtu līmeni", skauģēm un aprunātājām šinī ziņā nebūtu, ko teikt. Klēpja sunītis. Kas notiek tālāk? Meitas izaug par tādām pašām lielmātēm un karalienēm. Dēli ... un te, kā man šķiet, ir stāsts par tādiem kā Timma. Ja ļauj latviešu hercogienei sev staigāt pa galvu, tad viņa ievēro parasti kaut kādas robežas, kamēr vīriņš klausa un tikai pa reizei noraujas no ķēdes un aizskrien kucītēs vai ar citiem līdzīgiem bēdu brāļiem papieliet acis, jo ir taču zināms, ka vīrietītis pēc dažām dienām būs atpakaļ, nolūgsies, nolūgsies, nolūgsies. Ar haholieni Sedokovu izrādījās drusku citādi. Ja "vīriņš" ir audzināts kā aksesuārs, klēpja sunītis un bankomāts, tad ir jāpurina līdz pēdējām apenēm. Kad nekā vairs nav, tad pofig. Un tādi bikšaini aksesuāri no agras bērnības redz savu vecāku attiecības un zina, ka "sieviņa" ir galvenā ... jāklausa uz vārda, pretī nedrīkst runāt. Tikai "Jā, dārgā!" "Jā, mīļā, viss būs, kā tu teiksi!" ... Un te nu latviešu vidē tik ierastā, tomēr būtībā greizā un ačgārnā attiecību veidošanas shēma likumsakarīgi rezultējās ...
3
8