pēc ilgāka laika pēc kā? pēdējajām attecībām? jāapdomā par ko tā. jāaizvelkās līdz spogulim un jāieskatās sev acīs. (tēlaini domāju!).

pēc pēdējām attiecībām, jā.
Acīs sev paskatīties nav grūti.. grūti paskatīties acīs tam, kas kaut ko no manis gaida..    

Pārskaiti pret cik vīriešcilmes pārstāvjiem tev ir kaut kādas jūtas ( ne obligāti mīlestība utt) Vienkārši jūtas. Un pastāsti sev - kādas tās ir. Nopietni un atklāti, tikai sev. A tur i atbilde uzradīsies - pie kā pieķerties, lai neaprautos un negribētu mukt.

kas kaut ko no manis gaida.. - ko gaida?                         

Sāk gaidīt tie, ar kuriem aizeju pārreiz uz randiņu un nesaku ne jā ne nē.. Tā arī nespējot neko pateikt vienkārši notinos... !
Labs padoms, malipka.. Nu ir kādi trīs.. bet neiespējamās misijas varianti ..    

..ja gribas, tad dari tā..

Nu tad ir vienkārši jāgaida, kad parādīsies kāds, uz kuru tev būs klikšķis, un tad visi pārējie jautājumi atkritīs paši no sevis. Ja ir jādomā, tad tie nav īstie. Pavisam vienkārši    

uztraukumam nav pamata jo drizi buus taa ,ka tiisies prom no Tevis   
tagad viriesi taadi ka neko paraak ilgi negaida..
bet gan jau tik tiesam bus kniskis buss ... viss..   
turpinasi rekjinaat,analizeet un praatot nekaa nebuss

Ja nav , tad nav , lai arī varbūt tā kā žēl , vai vēl kādi apsvērumi , izskatās , ka Tu vnk neesi gatava jaunām attiecībām . Tik tiešām ir vajadzīgs laiks pašai ar sevi , no vientulības nevajadzētu tik traki baidīties ... ir briesmīgākas lietas ...    

miiliite - Sāk gaidīt tie, ar kuriem aizeju pārreiz uz randiņu un nesaku ne jā ne nē.

paši saka "jā", "nē" vai ne "jā" ne "nē"? un ko nesaki ne "jā" ne "nē"?    saki vismaz "maybe YES, maybe NO" vai "wee’ll see" vai "fuck off"!    

aizraujos ar tiem maybe drizak, ko citi uztver par yes :D

jāliek manīt, ka tas "Maybe" var arī "no" izrādīties esam!    

Neviens process nav jāpaātrina. Viss notiek tieši tad, kad tam jānotiek.

miiluliite, bet vai tie pieluudzeeji no kuriem gribas mukt tev vispaar patiik, vai vienkaarši neviens neiepatiikas?

Varbuut tu baidies, ka neizveidosies attieciibas taadas kaa tu veelies, netici tam, bet pieņemt taadas kaa veelas viirietis, tu neveelies un taapeec muuc?

Varbuut tu nespeej atraisiities un veidot vieglas, nedaudz vieglpraatiigas attieciibas, nedonmaajot par turpinaajumu, esi saspringta un juusu starpaa pietruukst abiskuma un sirsniibas?

Tu vari neatbildeet man, bet svariigi atbildeet pašai sev, lai atrastu pirmkaart iemeslu.

Paldies par versijaam, Bruuka..
Apdomaajos un visdrizamak shitamais : "Varbuut tu baidies, ka neizveidosies attieciibas taadas kaa tu veelies, netici tam, bet pieņemt taadas kaa veelas viirietis, tu neveelies un taapeec muuc?"

Konkreti pedeja meginaajumaa: jutos bezspeciga pec kada laicina paradit to savu versiju par to, kadam jabut attiecibaam, jo biju lavusies, lai vins realizeejas sava viizijaa vairaak. Pinkerigi. Vienkarshi jasauc lietas istajos vardos, nevis ka strausam galva smiltis jasleepj... Tik sanemties gruuti. Bet nu meginashu.

Grūti teikt un saukt visas lietas savos vārdos, tā ir bēda. Bet man jau sen vairs nav kreņķu par vīriešiem. Kopš saku to, ko domāju!          Kaut agrāk to būtu mācējusi! Tagad vienkārši kaifoju - pateicu, saprata, nesaprata, lai domā, ja smadzenes ir!

Tikko no disenes          Meitiņu beidzot nodemonstrēju vienam foršam puisietim, kurš man dikti patīk, bet priekš manis par jaunu... Tā i pateicu čalim - skaties - atver aces! Bet viņš pakaifoja skatīdamies kā viņa danco, norija siekalu un pieteicās iet mājup... ar mani. Nu cik var smagi vīrieši būt un neredzēt to, kas degungalā... Un baidīties, baidīties, bēgt, mukt...

tiec galaa ar vecajaam attieciibam savaa prataa, izmet no naakotnes plaaniem viss kas tev trauceeja vecajaas..un saac jaunu dziivi... attieksmes jautaajums.
intuiicija ir ljoti veertiiga lieta