Ielogoties
Saturs
Reklāma
Latvija / Attiecības, sirdslietas

Ceļā uz laimīgām beigām... / 60

20/06/2009 11:06 | Diskusija lasīta 8841 reizes
Padomāju, ka tuvojas Līgo nakts ar gaidāmiem piedzīvojumiem un to iespējamām sekām...
"Iemīlējies, pamests, ievainots — tā ir parastā secība. Taču jūs paši varat izveidot tam laimīgas beigas.
Reizi gadā tas mūs piemeklē vidēji smagi, reizi piecos gados spēcīgi un visbiežāk vecumā starp 20 un 40 gadiem. Nē, tā nav gripas statistika — tie ir salauzto siržu sindroma dati.
Diemžēl ātriedarbīgs pretlīdzeklis tam vēl nav izgudrots, par vakcināciju nemaz nerunājot. Un kā lai tādu izveido? Psihologi pēta nelaimīgas mīlas sekas, bet cēlonis šķiet vienmēr viens un tas pats: viņš/viņa ir prom!"

/No Apollo/


Atbildes (152)
123 45678

21/06/2009 18:36
... nezinu,kā ar to prātu iznāk te tik vnk... man vairs neizdodas... varbūt nav vairs tā neprātīgā love
... sāp pie tikšanās tad,kad būtībā nav piedots... ticiet... piedošana nav tas,ka tu pasaki-es tev piedevu,bet neesmu aizmirsis...
... nepiedošana ir pati šausmīgāķā kaite... tā plosa ne tikai dvēseli,bet arī miesu,rodas slimības
... man snolūks nebija zīmēt šausmu ainas... bet vnk aizdomāties
0 0

21/06/2009 18:55
rozroz, dzīvē var būt dažas galvenās vērtības, ja pie tām pieturas, tad pārējais ir pakārtots     Ja savās galvenajās vērtībās esi piepildīts, apmierināts, tad nerodas situācijas pēc piedošanas, jo laimīgi un apmierināti cilvēki nav ļaunatminīgi kā arī paši nepastrādā tādas lietas    
0 0

21/06/2009 19:03
Es ar abām rokām parakstos zem ixxi tekstiem, jo, manuprāt, mums jau ir pienācis tas vecums, kad ilūzijas neviens vairs nelolo, tāpēc ari izpaliek tās rūgtās vilšanās, ja nu kaut kas ne tā. Es ar savu vīrieti jau piecus gadus tiekos tā, it kā kārtējā reize būtu pēdējā, tā teikt uz pilnu klapi    Un piekrītu arī dimensijai, ka ar sevi apmierināti cilvēki nemeklē nekādus īpašos zemtekstus, bet vienkārši bauda mirkli.
0 0

21/06/2009 19:05
... izklausās ļloti skaisti,vnk un saprotami... bet katram tas love dziļums ir savādāks
... šodien esmu nu ļoti gudra,bet es nesaku,ka ļoti laimīga
... īsti nesaprotu,kas ir tās galvenās vērtības... noteikti man tās ir vienas... tev atkal citas
0 0

21/06/2009 19:11
rozeroze, Tu prātīgi runā.. liktenis mēdz dikti paspēlēties ar tiem, kas deklarē visa zināšanu, saprašanu un kontrolēšanu.
0 0

21/06/2009 19:15
es neko nedeklarēju, tikai izsaku šābrīža savus uzskatus :)... varbūt pēc kāda laika man tie būs savādāki, jo salīdzinot savus uzskatus gadus 15 atpakaļ, pašai smiekli nāk par to naivumu     un pavisam noteikti zinu, ka jūsu vecumā arī pasmiešos par saviem tagadējiem uzskatiem    
0 0

21/06/2009 19:18
Es arī gribēju teikt, ka neviens jau neko nedeklarē, vienkārši tās pieredzes ir vairāk, līdz ar to teorētiski mazāka iespēja atkārtoti dabūt pa pieri ar to pašu grābekli    Man kaut kā līdz šim ir veiksmīgi izdevies izvairīties no kļūdām, kas tika pieļautas jaunībā.
0 0

21/06/2009 19:21
... haijama... jūtu,ka esi mīlējusi arī tā neprātīgi
... dimensija... ja palasīji lpp.iepriekš..runa bija par maniem 37 gadiem...
... negarantēju,ka nemestos iekšā,ja tagad pieklauvētu pie durvīm(tās pārfrāzēti)..
0 0

21/06/2009 19:21
bet nu izklausās gan pēc deklarācijām. ja Tu saki - "mums pienācis" kaut kāds konkrēts vecums, un "neviens vairs", tad acīmredzot vispārini, ne par sevi vien saki..    
0 0

21/06/2009 19:22
... junona... teorētiski jā
0 0

21/06/2009 19:22
rozeroze, es esmu kaislību cilvēks.. un mierīgs aprēķins laikam man ir nesasniedzama virsotne.       
0 0

21/06/2009 19:23
Nu jā, varbūt sanāca tā vispārināti, bet es gan kaut kā biju iedomājusies, ka VISI tomēr dzīvē gūst kaut kādu pieredzi, līdz ar to iespēju no šīs pieredzes izdarīt zināmus secinājumus    
0 0

21/06/2009 19:26
protams, visi gūst pieredz, bet tos secinājumus izdara dažādus. samērojot ar savu raksturu un savām vēlmēm. un kāda vēlmēs varbūt neietilpst mierīgas, aprēķinātas attiecības. esam dažādi. ļoti.       
0 0

21/06/2009 19:29
atvainojos, ja kādu personiski aizskāru par vecumu, tas nebija tā domāts... es savus dzīves uzskatus veidoju no savas dzīves pieredzes, līdz ar to secinu, ka pēc 10 gadiem man pieredzes būs vairāk un arī uzskati būs savādāki    
0 0

21/06/2009 19:29
Bet kurā vietā es kaut ko teicu par mierīgām, aprēķinātām attiecībām? Nu bet man tomēr negribas ticēt, ka sieviete, vecumā ap un pēc 40, iemīlas tāpat kā 16 un 18 gadu vecumā. Bet varbūt tomēr? Es nezinu. Tas nebūt nenozīmē, ka šajā vecumā nevarētu būt kaislīga mīlestība, var, to gan es zinu    
0 0

21/06/2009 19:32
nepamanīju, ka kadu būtu satraukusi vecuma pieminēšana.     tādā ziņā es noteikti tagad jūtos nesalīdzināmi labāk, kā jebkurā brīdī atpakaļ, un arī skaidrāk zinu, kas man dzīvē der, kas neder. un kategorisms man noteikti ir gājis mazumā līdz ar vecumu..          arvien mazāk ir "vienmēr", "nekad", "visi" vai "neviens" ...
0 0

21/06/2009 19:33
junona... iemīlas...
0 0

21/06/2009 19:33
izvairīties no kļūdām (c) - tas jau ir sekot līdzi un rēķināt, ko un kā. ne tā?
0 0

21/06/2009 19:37
pēdējo reizi prātu pazaudēju 41 gadu vecumā, nupat esmu to atkal atradusi. un ilgojos to izdarīt vēl kādu reizi.. un ticu, ka izdosies..          
0 0

21/06/2009 19:38
Rozroz, varbūt, es jau teicu, ka nezinu. Acīmredzot es esmu nežēlīga aprēķinātāja, bet es patiešām piedomāju pie attiecībām ar vīrieti, sevišķi tad, ja viņš man daudz nozīmē, lai neatkārtotu kādreiz pieļautās kļūdas. Tas nenozīmē, ka es viņu tāpēc mazāk mīlu.
0 0
123 45678
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas