Kāds cilvēks atnāca pie sava skolotāja un pajautāja:
- Vai tu zini, ko teica par tevi šodien tavs draugs?
- Pagaidi, - apstādināja viņu skolotājs, - izsijā no sākuma visu, ko tu gribi pateikt caur trīs sietiem.
- Trīs sietiem?
- Vispirms, izsijāt caur patiesības sietu. Tu esi pārliecināts, ka viss, ko taisies man teikt, ir patiesība?
- It kā nē, es tikai dzirdēju…
- Ļoti labi. Tātad, tu nezini, vai tā ir patiesība vai nē.
Tad izsijāsim to caur otru sietu – labestības sietu. Vai tu vēlies pateikt par manu draugu kaut ko labu?
- Nē, tieši pretēji…
- Tātad, - skolotājs turpināja, - tu grasies teikt pat viņu kaut ko sliktu, bet pietam neesi pārliecināts, ka tā ir patiesība.
Pamēģināsim trešo sietu – lietderības sietu. Vai tik ļoti man ir nepieciešams sadzirdēt to, ko tu gribi pateikt?
- Nē, tajā nav nekādas vajadzības…
- Tātad, - skolotājs teica, - tajā, ko tu vēlies man pateikt nav nedz patiesības, nedz labestības, nedz vajadzības.

Kamdēļ tad par to runāt?
No Armanda Aleksandra Kalniņa d/grāmatas