Divus gadus es ar viņu tikos, un mums bija superīgas attiecības, bet tad viņai kaut kas ienāca galvā, un tad sākās: - kā tevi sauc? Vai tu esi precējies? Vai tu strādā?...
Kāpēc precētie vīrieši pieņemas svarā, bet vecpuiši nē? Vecpuiši ieiet virtuvē, neierauga neko kārdinošu, un dodas uz guļamistabu. Precētie ieiet guļamistabā, neierauga neko kārdinošu, un dodas uz virtuvi.
- Čau, nu- kā tu jūties pēc kāzām, pie sievas sāniem? - Nu tā- dzert nedrīkst, smēķēt nedrīkst, kārtis ar čaļiem spēlēt nedrīkst... - Tad jau laikam nožēlo, ka apprecējies? - Nožēlot arī nedrīkst...
Puisis iepazīstas ar savas iecerētās vecākiem. Iecerētās tēvs piedāvā: - Varbūt kaut ko iedzersiet? - Paldies, es nedzeru. - Mjā... Garlaicīgi jums būs ar mūsu meitiņu.
- Atceries to sajūtu, kad iegādājies kaut kādu pilnīgi nevajadzīgu lietu, kas tev tomēr ļoti patīk? Un ap sirdi paliek tik silti un labi. - Jā, es tā apprecējos!
Gadu pēc kāzām pie savedējas atnāk bijušais līgavainis: – Ziniet, esmu bezgala laimīgs, ka sievu man izvēlējāties jūs. – Kāpēc? – Tikai no domas, ka esmu viņu izvēlējies pats, es nomirtu.
Sieviete grēksūdzē: – Tētiņ! Gribu baznīcas atļauju, lai šķirtos no vīra! – Kas tad noticis? – Katru mīļu dienu šis dzer! Nestrādā! Un sit mani! – Ko tad gāji pie viņa par sievu? – Biju muļķe! – Nu, lūk! Viņš tevi, tādu muļķi, tomēr apprecēja!
- Kur lai atrod tādu drosmīgu un pakļāvīgu sievieti, kurai, kad tu saki- "ugunī!"- viņa iet ugunī, kad tu saki - "ūdenī!"- viņa iet ūdenī, kad tu saki- "gultā!"- viņa uzreiz liekas gultā?.. - A kam tev nafig gultā vajadzīga tāda slapja un apsvilusi sieviete?