Войти
Реклама
katrina

par bailēm runājot...

Te, šajā brīnišķīgajā pludmalē, šajā brīnumjaukajā vakarā, kad no sajūsmas aizrāvās elpa, ikvienā mājoja bailes. Bailes no vientulības, bailes no tumsas, kas piepildīja viņu iztēli ar dēmoniem, bailes pasākt ko tādu, kas neietilptu labas uzvedības rāmjos, bailes no Dieva soda, no citu cilvēku piezīmēm, no likuma, kas soda jebkuru kļūdu, bailes riskēt un zaudēt, bailes nopelnīt, lai nebūtu jāpiedzīvo kaimiņu skaudība, bailes mīlēt un tikt atraidītam, bailes lūgt paaugstinājumu, pieņemt ielūgumu, apmeklēt nepazīstamas vietas, bailes mēģināt runāt kādā svešvalodā, bailes, ka tev nepiemīt spējas iespaidot citus, bailes kļūt vecam, nomirt, bailes, ka ievēros tavus trūkumus, bet neievēros tavu vērtību, bailes, ka neievēros ne tavus trūkumus, ne tavu vērtību.

/Paulu Koelju - Nelabais un senjorita Prima


Поместил(а): katrina
Опубликовано: 25/05/2007 20:45
Прочитано 2567 раз(а)
Комментарии: 3
0 пользователям нравится этот блог
Комментарии (3)
pressumita | 27/05/2007 22:24
... jā,divatā vienmēr drosmīgāk... un mīļāk...
karmensita | 26/05/2007 14:37
Kolosāli sacīts- biju piemirsusi šo tekstu...
Vai tas nav par mums visiem kopā un katru vienu atsevišķi? ...
yesli | 26/05/2007 11:45
bailes nav nekas cits kā mīlestības trūkums...
Наш сайт, как и все сайты в мире, использует файлы cookie. Информация