Войти
Реклама
siicis10

Par vēlu...

"Es tik daudz ko neprotu darīt,bet tas jau nedrīkst mani kavēt ne runāt,ne rakstīt,ne rīkoties!Un vai kāds vispār prot dzīvot?Kurš iet pa to zelta ceļu,uz kura var nepaklupt?Mēs visi to meklējam un meklējam,un visu mūžu tā arī neatrodam.Mums gan ir skaidrs par citiem,mēs protam pasacīt,kā bija pareizi un kā ne.Bet sev?Un man?Kurš pasacīs īstajā brīdī?Vienmēr un vienmēr par vēlu.Par vēlu ir apjausts,par vēlu ir saprasts-tad,kad neko nevar mainīt.
Bet dzīve vienalga ir jauka un dzīvot tik bezgala skaisti!" /G.Kraulere/

Поместил(а): siicis10
Опубликовано: 12/04/2007 22:21
Прочитано 3594 раз(а)
Комментарии: 5
0 пользователям нравится этот блог
Комментарии (5)
dzeldzele | 17/01/2008 22:00
galvenais to saprast..arii nevisai saulainaas dienaas/mees reizeem aizmirstamies/:)
kilona | 28/04/2007 18:49
Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.
Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks...
Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai – allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?
Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...
/Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"/
kilona | 28/04/2007 18:48
Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien.

Es gribu tikai vien kādu plaukstu,
Kas manai nastai liks drusku vieglākai tapt,
Es gribu tikai vien rudenī aukstā
Naidā gailošas acis ceļā sev nesastapt.

Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē no laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un … pasmaidīt!
(Gunta Kraulere no krāj. "Kad zvaigznēs pienenes snieg... ")
siicis10 | 13/04/2007 12:32
Tas nu tiesa,varu pilnīgi tam piekrist,ka ir tiešām daudz labu cilvēku,kas pasacīs ko labu tieši tad kad to negaidi,kad jūties slikti... :) Arī šeit, tautiņās, esmu ieguvusi labus draugus!
Ak šī dzīve dzīvīte,kas tik ar mums nenotiek,bet galu galā viss tiešām notiek tikai uz labu!:))
yesli | 13/04/2007 09:48
iespējams,ka daudz ko arī neprotu darīt... bet tas mani neuztrauc,visam ir savs laiks un nozīme,
bet protams,ka dzīve ir jauka :),par vēlu???-tā reizēm šķiet,bet pēc laika saproti,ka tam tā vajadzēja būt! un ko īsti vajag mainīt?-lietas un notikumus nevar mainīt,var mainīt tikai savu domāšanu un attieksmi pret tām... bet dzīvot ir bezgala skaisti,ja atrodi savu dzīves jēgu... :)))
un tik daudz ir labu cilvēku,kuri tev īstajā mirklī būs līdzās un īstajā brīdī pasacīs labus vārdus!
Наш сайт, как и все сайты в мире, использует файлы cookie. Информация