Ielogoties
Reklāma
Zigurds

Apziņas mirklis.

No dziļām dzīlēm lēni mostos, visapkārt tumšs, visapkārt smilts.
Aug klusums, atkailina nervus, apkārt bailes, apkārt vilts.

Kas dzīvniecisks manī virmo un šausmas sagrābj savā varā.
Pat elpot bail... tik nemainīties, man gribas rauties čaulā savā.

No savas telpas ārā neiet, nekustēties, pārstāt būt.
Vislabāk nebūtu pat dzimis, lai mana būtība ko jūt.

Un muskuļi kā krampjos raujas, pār mani kupols nolaidies,
sirds nepukst sen, šai vientulībā es zūdot
esmu atradies.

Šalc jūra, klusu, baisi elpo, kāds stingi manī veras,
skan tāla mūzika... šķīst telpā, zem kupola es tveros.

Tik pēkšņa pārņem nojausma, ka ilgs šis mirklis nebūs,
ka likteņrāmjos jāatgriežas, kas pūst, tas nekad nerūs.

Šai pirmsdzimšanas stāvoklī, tā ilgi nevar tverties,
uz priekšu, nē... tik atpakaļ, pie salmiņa kaut ķerties.

Ar drausmu šausmu apziņu nu eksplozīvi speru
šo soli pretī esībai, jo tomēr es vēl ceru, ceru, ceru...

Publicēja: Zigurds
Datums: 01/10/2020 10:30
Lasīts 43 reizes
Komentāri: 2
3 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (2)
lizettte | 23/10/2020 19:01
kas pūst, tas nekad nerūs. -episki(nr1) smilts-vilts, varā-savā, būt-jūt, utt(episki nr2)
Zigurds | 27/10/2020 03:05
Tu esi par dzeju bez atskaņām? Atskaņas kā likums ir standarta, bet, ja ir ritms, pantmērs, jauka, patīkama doma, jeb pat neparasta, tad vis ir ok. Ja rakstīt brīvā stilā, tad tā nav dzeja, bet proza. Jauks jūtu, dabas, ut. atainojums. Tas var būt pat ļoti jauks un neparasts ar atklāsmi un domu, bet tomēr nebūs dzeja. Zinu, ka mūsdienās domā savādāk. Par gleznām uzskata krāsu salikumus, par dziesmām dzīvniecisku ķērkšanu, kur tekstā ir trīs vārdi.
kreimene88 | 06/10/2020 13:33
Vēl ceru, vēl ceru, ceru. . .
Tāpat kā jebkurš cits Interneta projekts, arī mēs izmantojam sīkdatnes (cookies). Vairāk informācijas