Ielogoties
Reklāma
Zigurds

Alkas.

Ir agrs rīts, viss vērtīgais top īsts, nav miglā tīts, tas taustāms ir, tas reāls.
Pie tevis nāku, domas gaist, tik jūtas ceļas, tās bango, krīt, no jauna pāri veļas.
Visapkārt noslēpums, kas izdibināms, jo tā ir sieviete, viss tikai minams.
Un tomēr nāku es pie mīklas šīs, pie instinktīvās miņas, ka tieši te man jābūt, tieši šis it viss man jājūt.
Ka jutīšu ne tikai es, bet arī mīļā meitene ar savu skaisto jūtīgumu, šo tvirto, maigo debess jumu.
 
Debišķīgi kāri eju visam pāri, nāku es un eju, tad pret kalnu, tad uz leju.
Nu it visu aizmirsis es esmu un jūtu tikai mīlas dvesmu.
Nav man  vairs domu, mirklis šis, viss pārējais ir izgaisis.
 
Dvēselīte kaktā snauž, nogaida, tad sevi pauž.
Saka otrai: << Tagad mēs ļausimies, lai vilnis nes…>>.
No zemes nākusi, vai esi pati daba? Tu esi dievība, vai pasaulītes naba?

Publicēja: Zigurds
Datums: 27/09/2020 14:47
Lasīts 14 reizes
Komentāri: 0
3 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (0)
Tāpat kā jebkurš cits Interneta projekts, arī mēs izmantojam sīkdatnes (cookies). Vairāk informācijas