Ielogoties
Reklāma
rieba

Draudzenes un viņu kāmīši

Kad Sūzija, lakojot nagus, ieraudzīja telefonā iemirgojamies Ketijas vārdu, viņa nešaubīgi saprata, ka atkal no viņas tiks lūgta palīdzība. Un tikpat nešaubīgi Sūzija zināja, ka Ketijai viņa savu palīdzību neatteiks. Viņa tikai cerēja, ka šoreiz nevajadzēs slēpt līķi. Pēdējā reize, kad viņas to darīja, izvērtās pagalam neveiksmīga. Lai arī viņas uztaisīja pēkšņi pekas atstiepušajam Ketijas brāļa kāmītim pieklājīgas bēres ar visu atvadu runu un puķēm uz kapiņa, tas nepaglāba no pamatīga pēriena pēcāk. Nozieguma slēpšana, tā to nosauca Ketijas tētis. Ketijas vecāki ar mazo brāli ciemojās pie saviem smalkajiem draugiem, kamēr Ketija, nosodīta par peļķē piebristajām jaunajām kurpēm, tika atstāta mājās. Viss jau būtu labi, ja sīkais, mājās pārnācis, nesāktu meklēt to stulbo kāmi. Tētis, labu gribēdams, meklēšanu uzticēja ģimenes kucei Ģertrūdei, un tā jau nu bija līmenī - atrada, izraka un atnesa. Vārdu sakot, brāzienu dabūja gan Ketija, gan Sūzija, - viena par nozieguma slēpšanu, otra par līdzdalību nozieguma slēpšanā. Ketijas tēvs bija izmeklētājs, tāpēc tika nosaukts pat Krimināllikuma attiecīgais pants, bet kurš to vairs atceras, un jācer, ka atcerēties nevajadzēs.

Sūzija nospieda zaļo savienojuma pogu un moži sveicināja savu seno draudzeni. Ketija, kā vienmēr, aplinkus runāt nemācēja. „Klau, Sūz, man vajadzīga tava palīdzība. Tu taču atceries to mana brāļa kāmīti?”, Ketijas balsī jautās nervozitāte. Tā, Sūzija nodomāja, sākas, „Tikai ne to!”, viņa novaidējās klausulē. „Nē, Sūz, šoreiz viss būs čikiniekā”, Ketija bija optimistiska kā vienmēr. „Rakt nevajadzēs”, viņa moži paziņoja. „Mums tikai vajadzēs viņu aizstiept uz mašīnu un aizvest uz viņa māju”. „Kuru viņu? Kuru no viņiem visiem tu atkal esi piebeigusi?”, viņa jautāja. „Pirmkārt, es viņu nepiebeidzu, viņš pats piebeidzās, un otrkārt, es nemaz tā negribēju!”, Ketija bija savā elementā. Pēc tam Ketijas bravūra izbeidzās. „Klau, Sūz, es nezinu, ko darīt. Man tiešām šķiet, ka viņš ir beigts”, viņa činkstēja klausulē. Jēziņ, viņa tiešām spēja padarīt traku jebkuru! „Kā tu nezini, vai viņš ir beigts?”, Sūzija lietišķi jautāja draudzenei. „Nu viņš guļ un nekustas. Un nekrāc. Viņš parasti pēc tam aizmieg un krāc, bet šoreiz viņš nekrāc un izskatās beigts”, jā loģika bija Ketijas stiprā puse, to nu nevarēja noliegt. „Nu tad pieej klāt un paklausies, vai viņš elpo”, Sūzija centās draudzeni pamācīt. „Es neiešu viņam klāt!”, Ketija iespiedzās, „Ja nu viņš sakustas?”. Sūzija novaidējās, bet saņēmās un lēni ieelpoja, ar Ketiju vajadzēja visu darīt lēni un apdomīgi. „Klau, Ket, tagad klausies mani uzmanīgi. Tu pieiesi viņam klāt un paklausīsies, vai viņš elpo. Ja viņš elpos, viņš nebūs beigts, un mums nevajadzēs viņu nekur stiept un nekur vest un, kas pats galvenais, mums nevajadzēs pēc tam sēdēt cietumā ar kaili noskūtām galvām”, Sūzija lēni un uzsvērti deva norādījumus Ketijai. Tam, par tiem matiem, vajadzētu iedarboties, Sūzija nodomāja, draudzeni viņa pazina, un lai nu ko, bet Ketija jau nu nebūs gatava šķirties no savām lepnajām cirtām. Klausulē brīdi valdīja klusums, varēja tikai dzirdēt, kā Ketijas galvā griežas zobratiņi, „Labi, es negribu palikt bez matiem”, Ketija beidzot vārgi izdvesa. Laba meitene, sapriecājās Sūzija. Telefonā atkal iestājās klusums, Sūzija klausījās, aizturējusi elpu. Zobratus nedzirdēja, klausulē skanēja tikai klusi un ritmiski šņācieni. Pēkšņi atskanēja apdullinoši skaļš bļāviens Sūzijas ausī. „Āāāāāāā! Viņš sakustējās! Viņš ir dzīvs! Sūz, viņš nebūs jārok! Un man paliks mani mati! Ak, Sūz, ko gan es bez tevis darītu?", Ketija sajūsmināta bēra vārdus. Sūzija smagi laimīgi nopūtās, ar Ketiju tā bija vienmēr – vispirms viņa kādu piebeidza un pēc tam meklēja Sūziju, lai kopīgi to visu piebeigto apraktu. Jo tam jau draudzenes ir domātas, vai ne? Sūzija, uzklausījusi draudzenes pateicības vārdu plūdus, atkal ķērās pie nagu lakošanas. Galu galā, vismaz kādu brīdi neko rakt nevajadzēs, Sūzija nosprieda, uzlīmēdama uz vidējā pirksta naga smuku sirsniņu.

Publicēja: rieba
Datums: 27/03/2020 21:41
Lasīts 84 reizes
Komentāri: 2
8 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (2)
ita33 | 03/04/2020 03:05
Vārdu - atlasā ..pēdējā vēstijumā, tulko divējādi, bet kam gan tas, )
onslovs112 | 29/03/2020 23:37
smuks palaks.
piektdienis | 31/03/2020 11:23
Draugs mīļais, vārdu "palaks" raksta ar diviem "l"!
Tāpat kā jebkurš cits Interneta projekts, arī mēs izmantojam sīkdatnes (cookies). Vairāk informācijas