vederdejotaja / Balāde par parādīto godu....
| Ir bezgodis ieradies mūsu godos. Viņš lielāko karoti ņem un bļodu Un ēd un ēd, līdz apēsts ir viss, Bet paliek arvienu vēl izbadis. Viņš lielāko kausu paņem un dzer, Ar kāju uz pasauli durvis ver, Bet nepietiek viņam ar kausu un bļodu, Viņš prasa, lai tu viņam parādi godu. Tu ņem savu godu un lēnīgs tam rādi, Un, lūk, no tā brīža tu kāpostus stādi Ne tā kā līdz šim, bet tā, ka pēc tam Ir kauns acīs skatīties kāpostam, Un, lūk, no tā brīža tu govij ar ragiem Gan sienu vēl padod, bet tā kā bez nagiem. Un aku tu roc kā dīķi tik seklu Un domā tikai par tuvāko kreklu. Tu aizmirsti paražas, Dievu un Jodu, Un vieglāk kā atdot, protams, ir nodot, Un roka tev sniedzas pēc pilnākās bļodas... Bet godu, visvairāk tu pieprasi godu, Jo pats tu bez goda, bez goda un bešā. Tu aizmirsi dārgāko nerādīt svešam. Māra Zālīte | |
|
Datums: 19.02.2012. - 11:37:24 Lasīts (reizes): 237 Komentāri: 4 |
|
Komentāri - 4
|
vederdejotaja
| 19.02.2012. - 22:11:05 Bet skūpstīties jau nevienam nav liegts.Es tikai par! :DD |
|
kafe-late
| 19.02.2012. - 18:06:45 nja..;)) Šito Parādnieks šorīt citēja Lindermanim... |
|
danaja52
| 19.02.2012. - 14:27:30 Jā... Dziļi. Un sāpīgi. Šo vajadzēja vakar. |
|
krots4
| 19.02.2012. - 13:54:56 Nu ļoti jau pamācoši! :) Ko man tagad darīt - raudāt piedurknē, ja? :) Nu kaukā nebirst tās asaras.. skūpstīties vien gribas..vot :) |